Baltais nams
Viceprezidenta birojs
Tūlītējai izplatīšanai
2016. gada 24. augusts
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Rīga, Latvija
18:10
Tas nu reiz bija graciozs uznāciens. (Smiekli.) Man nenākas bieži divreiz vienā un tajā pašā dienā un vienā un tajā pašā telpā vienlaikus runāt ar trīs prezidentiem. Vēlos viņiem pateikties par viesmīlību.
Ārlietu ministra kungs, sirsnīgs paldies par jūsu uzrunu, atklāšanas uzrunu, kā arī par jūsu apņēmību attīstīt Aliansi.
Daini, jo vecāks kļūs tavs mazdēls, jo vairāk viņš būs gandarīts par visu to, ko darīji savas valsts labā. Ja mans tēvs te būtu, viņš uzlūkotu tavu mazdēlu un teiktu: jaunieti, tev dzīslās rit ļoti labas asinis.
Vēlos jums visiem pateikties ne vien par to, ka sapņojāt sapni par neatkarību, bet arī organizējāt Latvijas lepno tautu, lai šie sapņi varētu kļūt par īstenību.
Esmu pagodināts būt uz skatuves kopā ar jums. Dāmas un kungi, jūsu valsts sen bijusi civilizācijas krustcelēs. Šī zeme ir saite starp ziemeļiem un dienvidiem, daļa no senā tirdzniecības ceļa no vikingiem līdz grieķiem. Tā ir tilts starp austrumiem un rietumiem.
Visā šajā laikā esat būvējuši paši savu identitāti ar unikālu valodu un ar nepārtrauktu pārliecību, ka latviešiem pienākas tās pašas tiesības un tā pati cieņpilnā attieksme, kāda attiecas uz visiem pārējiem zemes iedzīvotājiem.
Pat šī skaistā celtne stāv kā pierādījums Latvijas mantojumam. Gaismas pils simbolizēja svētvietu latviešu folklorā, tā ir visu Latvijas zināšanu un izglītības mājvieta. Sen atpakaļ pienāca diena, kad Latviju okupēja iebrucēji, un Gaismas pils, atbilstoši teikai, nogrima dziļi ezerā, lai atkal paceltos tad, kad Latvija būs brīva. Lepojos būt brīvā un neatkarīgā Latvijā, jūsu mūsdienu Gaismas pilī.
Tāpat lepojos jūs uzrunāt dienā, kura jūsu nācijas un Baltijas valstu vēsturē ir tik nozīmīga. Kā jau jūs, ministra kungs, norādījāt, šodien pirms 77 gadiem Hitlers un Staļins noslēdza slepenu līgumu, lai liegtu Baltijas valstīm un citām Viduseiropas valstīm brīvību. Tā bija diena, kad cilvēki ar mahināciju palīdzību centās pārņemt Dieva dotās tiesības uz brīvību, kas ir visas cilvēces kopīgais mantojums. Sekojošie gadi bija rūgti un gari, bet Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ļaudis – jūs izdzīvojāt un plaukāt.
Vēl pēc 50 gadiem jūs stāvējāt kopā un atguvāt šo dienu. 23. augusts nekad vairs nebūs nodevības un negoda diena. Tā bija diena, kad jūs parādījāt visai pasaulei, un to es saku burtiskā nozīmē, – jūs pasaulei parādījāt Baltijas ceļu. Toreiz es biju ASV senators un atceros skatu, kurā divi miljoni cilvēku sadevās rokās, simtiem jūdžu garumā veidojot nepārtrauktu ķēdi no galvaspilsētas uz galvaspilsētu, no šejienes uz Viļņu. Es toreiz biju ļoti pārsteigts. Jūs iedvesmojāt pasauli un visas apspiestās tautas. Pasaule ieraudzīja Baltijas tautu mūžīgo un nesalaužamo garu. Mēs no jauna ieraudzījām Gaismas pili, tā bija dzīva jūsos visos. Mēs redzējām, kā jūs atguvāt savu brīvību.
Lepojos, ka katra izaicinājuma un pārbaudījuma laikā draudzība starp mūsu tautām nekad nav sašķobījusies. Kad Baltijas valstis pēc 1. pasaules kara pasludināja neatkarību, Amerikas Savienotās Valstis atzina šo neatkarību un laipni uzņēma Latviju, Igauniju un Lietuvu suverēnu valstu kopienā. Kopš tās dienas līdz pat šai dienai jūsu nācijas – mūsu nācijas – nekad nav baudījušas neko mazāku kā Amerikas Savienoto Valstu pilnu diplomātisku atzīšanu. Mazāk nekā gadu pēc nacistu un PSRS noslēgtā līguma pāris īsās rindkopās, ko pazīstam kā Velsa deklarāciju, Amerikas Savienotās Valstis paziņoja, ka mēs neakceptējām un neakceptēsim Latvijas, Igaunijas un Lietuvas okupāciju. (Aplausi.)
Zināmā mērā Velsa deklarācija atkārtoti un vienkārši apstiprināja amerikāņu principus. “Šīs valdības politika ir vispārzināma,” teikts deklarācijā, šo politiku izskaidrojot nepārprotamā veidā: “Mēs uzticamies suverenitātei, pašnoteikšanai un teritoriālai nedalāmībai. Mēs nosodām plēsīgu rīcību, kuras pamatā ir draudi vai spēks.”
Nekas nevarētu būt vienkāršāk. To pašu ideju es mūsu administrācijas vārdā paudu 2009. gadā Minhenes konferencē, kura notika vien pāris mēnešus pēc tam, kad mēs bijām nodevuši amata zvērestu. Tas, ko es pateicu toreiz, ir patiess arī šodien. Es paziņoju, ka Amerikas Savienotās Valstis neatzīst ietekmes sfēras; mēs uzskatām, ka “suverenām valstīm pieder tiesības pieņemt savus lēmumus un izvēlēties savas alianses”. Joprojām tā ir manas valsts vispārzināma politika. Velsa deklarācijā iekļauti principi, kuri ar laiku tika apzīmogoti Atlantijas hartā, vienā no pamatiem, uz kuriem kopš tā brīža tikusi būvēta mūsu starptautiskā sistēma.
Baltijas tautām, kuras cieta zem okupācijas ļaunuma, tas nodrošināja kaut ko vēl svarīgāku, ļaujot zem pelnu kārtas turpināt kvēlot neatkarības gruzdošajām oglēm. Arī tad, kad jūsu karogus nedrīkstēja pacelt šeit Rīgā, kad tos nedrīkstēja pacelt Viļņā, kad tos nedrīkstēja pacelt Tallinā, tie lepni plīvoja Vašingtonā. Tie nekad nepārtrauca plīvot. Arī tad, kad tika apspiestas jūsu valodas un tradīcijas, pasaule nepameta Baltijas tautas. Pēc Baltijas ceļa, pēc Vecrīgas barikādēm jūs beidzot un pilnībā atguvāt savu ilgi loloto neatkarību, mūsu ticību jums jūs atmaksājāt, parādot, ko spēj sasniegt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ļaudis.
Vien dažu īsu desmitgažu laikā Baltijas tautas ir ieviesušas patiesu demokrātiju. Jūs atvērāt savu ekonomiku un likāt lietā savu aso prātu. Jūs uzticējāties Eiropas idejai. Manuprāt, viena no pagājušā gadsimta bezbailīgākajām un ietekmīgākajām vīzijām bija tā, ka pēc daudziem konfliktu pilniem gadsimtiem Eiropa varētu sevi izgudrot no jauna kā integrēta kopiena, kopiena, kas apņemas nodrošināt politisku stabilitāti, brīvu preču un cilvēku plūsmu, kā arī nopietnu attieksmi pret kolektīvu aizsardzību – tā ir Eiropa, kas ir vienota, brīva un mierpilna. Jūs tam ticējāt. Jūs rīkojāties, lai kļūtu par tās daļu. Es to zinu kā viens no jūsu nelokāmākajiem atbalstītājiem – Amerikas Savienotās Valstīs vienmēr atbalstīja jūsu uzņemšanu NATO. Es vēroju. Tas acīmredzami nebija viegli. Un tas nekad nebija pašsaprotami. Jūs to nopelnījāt. Jūs ieviesāt nepieciešamās ekonomikas reformas, uzbūvējāt vitālu demokrātiju, pilnveidojāt aizsardzības spējas un centāties sasniegt dalībai NATO nepieciešamos standartus. Tie no mums, kuri allaž aizstāvējām jūsu pašnoteikšanas tiesības, bijām vēl jo vairāk lepni brīdī, kad jūs ieņēmāt savu vietu kā pilntiesīgas NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis.
Šodien Baltijas valstis ir Eiropas projekta spēka apliecinājums. Uzskatu, ka jūsu veiksmei nozīmīga bija mūsu uzticība jums, kā arī mūsu apņemšanās dalībvalsts statusa durvis turēt atvērtas visiem, ar ko mums ir kopīgas vērtības un saistības. Tieši tāpēc Eiroatlantiskās kopienas paplašināšana ir bijusi viens no galvenajiem dzinējiem cilvēces vēsturē, veicinot mieru, bagātību un demokrātiju, nemaz nerunājot par drošību.
Jūs patlaban esat ne vien veiksmīga un integrēta Eiropas sastāvdaļa, bet jūs rādāt piemēru arī citām tautām, kuras iedvesmo jūsu ceļš un kuras vēlas tam sekot. Laikā, kad ir cilvēki, kas apšauba ticību Eiropas integrācijai, jūsu tautas ir spēcīgs atgādinājums, cik daudz vairāk mēs varam panākt, kad nojaucam mūrus, kas traucē sadarbībai un nebūvējam mākslīgas starpsienas.
Šodien vairāk nekā jebkad mēs atceramies un cildinām Baltijas ceļa spēku; tas ir spēks, kura pamatā ir stāvēšana plecu pie pleca, roku rokā. Tas jo īpaši attiecas uz jūsu kopējo drošību. Saistības, kādas esam savstarpēji uzņēmušies, lai nodrošinātu kopējo aizsardzību kā sabiedrotie NATO, jau gadu desmitiem ir bijis globālās stabilitātes stūrakmens, un tā tas ir arī šodien. Lai neviens neapšauba to, ka Amerikas saistības attiecībā uz 5. pantu ir akmens cietas un stingras. Esam uzņēmušies svētas saistības. Esam devuši savu godavārdu. Un mēs nekad, nekad neizvairāmies no savām saistībām, ne vien tagad, bet arī mūžīgi. (Aplausi.)
Prezidents Obama tam tic no visas sirds, tam ticu arī es. Lai arī ko jums nāktos dzirdēt šajā sakarsētajā politiskajā laikā, Amerikā ir plašs, dziļš un nepolitizēts atbalsts NATO. Neieklausieties tajā otrajā puisī. Viņš nezina, ko viņš runā, nudien nezina, ko viņš runā.
Mēs nekad neaizmirsīsim, ka 5. pants pirmoreiz tika iedzīvināts praksē pēc tam, kad ASV cieta 11. septembra uzbrukumā. Tāpēc Amerika vienmēr aizstāvēs savus sabiedrotos. Mēs reaģēsim. Laikā, kad Krievija atkal kļūst agresīvāka un apdraud savu kaimiņvalstu suverēnās tiesības, NATO patlaban ir tikpat vitāls, kāds tas ir bijis jebkad pirms tam.
Eiropā joprojām valda agresija, mums visiem jābūt gataviem uz to reaģēt. Tieši to nozīmē 5. pants – mēs visi esam gatavi piedalīties. Runa nav tikai par Amerikas Savienotajām Valstīm un Baltijas valstīm, runa ir par mums visiem. Uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām dalībvalstīm. Punkts. Teikuma beigas. Tas ir pavisam vienkārši. Gribam, lai jūs saprotat, gribam, lai Maskava saprot, ka mēs to sakām pilnīgi nopietni.
Šo vēsti mēs uzsvērām pagājušajā mēnesī NATO samitā Varšavā, kurā sabiedroto līderi nolēma pastiprināt NATO klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. Procesa vadību Latvijā Latvijā uzņemsies kanādiešu karaspēks, Lietuvā būs vācieši, Igaunijā – briti. Amerikas Savienotās Valstis vadīs NATO klātbūtni Polijā.
Papildus tam Amerikas Savienotās Valstis nosūtīs pilnu bruņotu brigādes kaujas komandu: 4200 kaujai gatavus amerikāņu karavīrus, lai uz vietas nodrošinātu preventīvu spēku ne tikai Polijā, bet visā reģionā. Brigādes mītne būs Polijā, bet tās pārstāvji regulāri piedalīsies mācībās arī Baltijas valstīs. 2016. gadā vien plānotas 170 mācības un citas drošības un sadarbības aktivitātes. Šis Amerikas spēku palielinājums, kā arī priekšlikums par vēl vienas bruņotas kaujas brigādes ekipēšanu līdz ar pastiprinātu NATO spēku klātbūtni nozīmē lielāko sabiedroto spēku izvietošanu šajā reģionā kopš Aukstā kara beigām.
Tieši ar Baltijas valstīm Amerikas Savienotās Valstis ir stiprinājušas drošības un aizsardzības sadarbību ar vairāk nekā 100 miljonu dolāru finansējumu, lai jūs varētu pilnveidot savas spējas, nodrošināt reaģētspēju un novērst agresiju. Uzlabojam spēju sadarboties, kā arī jūsu spēju nodrošināt saskarni ar NATO aizsardzības spēkiem. Mēs nesen nosūtījām Javelin prettanku raķetes Igaunijai, drošas komunikācijas tehniku Lietuvai un vidējā darbības rādiusa gaisa aizsardzības radarus Latvijai.
Starp citu, NATO nekad nav bijis vienvirziena ceļš, ja domājam par to, kā Amerika var palīdzēt mūsu sabiedrotajiem Eiropā. No tā, ka jūs esat NATO dalībvalstis, iegūst arī Amerikas Savienotās Valstis. Tāpēc drošāki esam arī mēs. Mūsu spēja ieviest ārpolitiku visā pasaulē ir atkarīga no Eiropas, kas ir vienota, brīva un droša. Uz tā pamata mēs varam projicēt ietekmi jebkur citur pasaulē. Baltijas valstis ir pirmrindnieces, demonstrējot šo apņēmību attiecībā uz mūsu kolektīvo aizsardzību.
Igaunija ir viena no tikai dažām dalībvalstīm, kas izpilda NATO prasību par aizsardzības budžetu, kam jāatbilst diviem procentiem IKP. Latvija un Lietuva ir spērušas lielus soļus, lai izpildītu šo prasību 2018. gadā. Mēs kopā speram svarīgus soļus, lai stiprinātu mūsu aizsardzību un nodrošinātu stingri preventīvu attieksmi, lai Krievija un jebkura cita valsts nekad nebūtu spējīgas apšaubīt šīs alianses nelokāmību un spējas.
Latvija, Igaunija un Lietuva ļoti labi zina, ko nozīmē tiesību apspiešana, un tāpēc jūs saprotat milzīgo cenu, kas jāmaksā, kad tiek atņemta brīvība. Baltijas valstis bija starp pirmajām, kas mudināja starptautisko kopienu atbalstīt Ukrainas demokrātisko attīstību un likt Krievijai maksāt cenu par savu rīcību. Mēs jums esam par to pateicīgi.
Ukrainas tauta drosmīgi cīnās, lai aizstāvētu savu demokrātiju un neatkarību, un Baltijas valstis šajā ziņā piedāvā spēcīgu piemēru un iedvesmu. Jūs esat pierādījuši, ka var atgūt neatkarību un veidot stipru, neatkarīgu un rezonējošu demokrātiju; jūs esat pierādījuši, ka ir iespējams kļūt par pilnvērtīgu Eiropas kopienas biedru.
Tai pat laikā vienotās, brīvās un mierpilnās Eiropas nākotne ir atkarīga no uzlabotas sadarbības un integrācijas visā Eiropā, tai skaitā arī šeit, Baltijas valstīs. Reģionālā sadarbība bijusi nozīmīgs elements Latvijas un visu Baltijas valstu veiksmes stāstā. Tieši reģionālās sadarbības dēļ es šodien esmu Rīgā.
Šodien apmeklēju Baltijas samitu, kur apspriedām plašu jautājumu klāstu, kur Latvija, Lietuva un Igaunija cieši sadarbojas jau tagad. Mēs runājām arī par to, kā Savienotās Valstis var turpināt veicināt partnerattiecības starp mūsu valstīm. Globalizētā laikmetā ir ļoti daudz izaicinājumu, kurus varam risināt, tikai cieši sadarbojoties. Esam iedarbīgāki un efektīvāki, kad rīkojamies kopā, lai mazinātu pārrobežu draudus un stiprinātu mūsu kopējo drošības vidi. Tas it sevišķi attiecas uz tuvām kaimiņvalstīm. Baltijas valstis kopā jau ir darījušas ļoti daudz, lai sekmētu kopējo interešu un vērtību attīstību.
Mani šodien iedvesmoja Baltijas valstu kopējā apņēmība padziļināt sadarbību, lai uzlabotu robežu drošību, pilnveidotu kiberaizsardzības spējas, veicinātu iekļaujošākas sabiedrības un veidotu stipras un novatoriskas tautsaimniecības, kas ir pielāgotas 21. gadsimtam. Vēlos apsveikt Latvijas iedzīvotājus par jauna ceļa mērķa sasniegšanu vēl pavisam nesen – jūs pievienojāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai. Tā ir būtiska Latvijas veiksmes atzīšana, uzsverot jūsu vietu pasaules attīstīto tautsaimniecību kopienā.
Vēl viena būtiska joma, kurā labumu dos kopīgs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darbs, ir energoresursu drošības pilnveidošana. Vēl nesen šo reģionu pazina kā “enerģētikas salu,” kas bija atšķelta no Eiropas. Baltijas valstīs jūs ļoti labi saprotat energoresursu atkarības ietekmi uz nacionālo drošību. Jums ar to bijis jāsadzīvo pēdējos 25 gadus, taču pēdējā laikā veikts ievērojams progress energoresursu sektora dažādošanā, lai pārliecinātos, ka energoresursu jomā vairs neesat pilnībā atkarīgi no kādas vienas valsts. Latvijā sperti svarīgi soļi gāzes sektora liberalizācijā, kas ļaus veidot pilnībā integrētu reģionālu tirgu Baltijas valstīs. Lietuvas nesen atvērtais sašķidrinātās dabasgāzes termināls, kuru lietuvieši itin atbilstoši nosauca par “Neatkarību,” ir milzu solis, lai pārtrauktu Baltijas reģiona energoresursu atkarību no Krievijas. Tas viss ir iespaidīgi. Progress ir iespaidīgs, bet ir vēl citi darāmie darbi. Ir svarīgi turpināt centienus, dažādot energoresursu piegādes un pilnveidot savienojumus ar Eiropu, lai neviena valsts nevar izmantot energoresursus jūsu suverenitātes graušanai. Tas jādara tagad, kad pasaules energoresursu tirgū ir izšķirošu pārmaiņu laiks.
Amerikas Savienotās Valstis un Ziemeļamerika – Meksika, Savienotās Valstis un Kanāda – būs 21. gadsimta energoresursu epicentrs, daļēji pateicoties mūsu bagātīgajiem dabasgāzes krājumiem. Kādreiz mēs saņēmām apjomīgu šķidrinātās dabasgāzes importu, patlaban mēs kļūstam par pasaules visātrāk augošo eksportētāju. Pirmo reizi vēsturē Eiropā lieto gāzi no Savienotajām Valstīm. Šis amerikāņu resurss tagad ir pieejams visām Eiropas valstīm.
Tas ir svarīgi, jo Eiropā ir vajadzīgi dažādi gāzes avoti un nevis jauni cauruļvadi, kas veicina lielāku atkarību no Krievijas. Gāze no Krievijas var būt Eiropas tirgus sastāvdaļa, tai būtu jābūt Eiropas tirgus sastāvdaļai, bet Eiropas tirgum jābūt atvērtam un konkurētspējīgam. Visiem jāspēlē pēc noteikumiem. Tāpēc mēs dedzīgi iestājamies par nepārtrauktu sadarbību ar partneriem, lai palīdzētu reģionam nodrošināt nepieciešamo energoresursu nākotni.
Šie soļi ļaus reģionam virzīties uz priekšu ar plaukstošu tautsaimniecību un augošiem uzņēmumiem, tā būs plaukstoša biznesa vide, kas piesaista investīcijas un veido iekļaujošu un multietnisku sabiedrību. Šīs nākotnes sasniegšana būs atkarīga no reģiona cilvēku spējām turpināt strādāt pie demokrātijas, pilnveidojot to, ko mēs Savienotajās Valstīs saucam par “vēl perfektāku savienību”. Arī mums šajā ziņā vēl ir darāms darbs.
Demokrātiskā valstī ir pilsonisks pienākums nodrošināt, ka valdības atbild pilsoņu, nevis ietekmīgu cilvēku šauro interešu priekšā. Tiesiskumam vienādi jāattiecas uz visiem. Tieslietu sistēmai jābūt taisnīgai, efektīvai un caurskatāmai. Citādi mums nebūs iespējams piesaistīt starptautisku komerciju un uzņēmējdarbību. Brīdī, kad Krievija cenšas izmantot korupciju kā piespiešanas un ietekmes līdzekli visā pasaulē, korupcijas izskaušana ir būtiska, lai saglabātu jūsu nacionālo suverenitāti. Korupcija ir kā vēzis politikas ķermenī. Tās izskaušana ir viens no vispatriotiskākajiem pienākumiem. Tā jūs pasargāsiet nākotni, kuru esat būvējuši ar tik lielu uzcītību.
Tieši tāpēc toreiz tie divi miljoni cilvēku sadevās rokās. Kompartijas noliegta un vajāta, viņas darbiem esot aizliegtiem, jūsu lieliskā dzejniece reiz rakstīja, “pārejošam vajag kliegt. Taisnoties. Pierādīt. Mūžīgais var klusēt.” Tāds bija latviešu tautas raksturs un spēks. Tāpat kā brāļi un māsas Igaunijā un Lietuvā, jūs izturējāt padomju okupācijas kliedzienus un plosīšanos, kamēr Vecrīgas klusie akmeņi deva patvērumu latviešu garam un saglabāja to.
Jūs izdzīvojāt, pārliecināti par savu paliekošo vietu pasaulē. Taču pat tas, kas ir mūžīgs, nevar uz visiem laikiem paciest netaisnību. Ar laiku jūs sākāt dziedāt. Jūs dziedājāt savas tautas aizliegtās himnas: “Dievs, svētī Latviju,” “Saule, pērkons…” – neesmu drošs, kā izrunāt vārdu “Daugava.” Es to nepareizi izrunāju. Atvainojos. Jūs izvilkāt Latvijas karogus no slēptuvēm. Jūs apklājāt Brīvības pieminekli ar pretestības ziediem. Jūs atguvāt savu valsti.
Šodien mēs cildinām jūs nācijas ievērojamo vēsturi, Baltijas valstu pārsteidzošo stāstu, taču mums ir jāskatās nākotnē. Apliecināsim no jauna mūsu kopēju uzticību nelauztam cilvēka garam un vēlmei pēc brīvības, kas vieno visus cilvēkus. Strādāsim kopā, lai veidotu nākotni, kas atbilst mūsu augstākajām vērtībām. Nekad nešaubīsimies, ka jebkuru pārejošu izaicinājumu priekšā, neatkarīgi no tā, cik daudz šie izaicinājumi kliedz, lūdzas vai cenšas sevi pierādīt, draudzība starp Baltijas valstīm un amerikāņu tautu ir mūžīga.
Lai Dievs turpina svētīt jūsu valstis, un lai Dievs turpina sargāt mūsu karaspēku un visus tos, kas stāv sardzē pār mūsu kopējo brīvību. Paldies par uzaicinājumu. (Aplausi.)
