Uzruna Neatkarības dienas svinībās 2020. gada 2. jūlijā

Vēstnieks Džons Kārvails
2020. gada 2. jūlijā
Rīgā

Labdien ministri un ekselences, augsti godātie viesi, dāmas un kungi. Esiet sveicināti vēstniecības 244. Amerikas Neatkarības dienas svinībās. Šis ir bijis neparasts gads un mums priekšā ir vēl seši mēneši. Kad apspriedāmies, vai šovasar rīkot pieņemšanu jeb šinī gadījumā – divus mazākus pasākumus, mēs nolēmām, ka ir svarīgi atsaukt atmiņā lietas, par kurām Amerika iestājas, tās ideālus kā arī vēlreiz apliecināt mūsu saistības pret Latviju – mūsu draugu un sabiedroto.

Tas vien, ka varam šeit satikties, ir apliecinājums Latvijas savlaicīgajai atbildei koronavīrusa epidēmijai. Visdziļākā pateicība premjerministram, viņa valdībai un Latvijas tautai par drošo vidi, ko esat izveidojuši. Es vēlos pateikties arī visiem jums, ka atradāt iespēju šodien ierasties un mūsu atbalstītājiem par viņu dāsnajiem ziedojumiem.

Lai gan šogad mūsu viesu skaits ir mazāks, mūsu Neatkarības diena ir iespēja pieminēt Amerikas revoluconārus, kuri izcīnīja karu astoņu gadu garumā pret pasaules impēriju un iedvesmoja miljonus citus visā pasaulē. Pat tolaik mūsu revolūcija atspoguļoja amerikāņiem raksturīgās īpašības, tostarp – ticību neatkarībai, indivīda atbildībai un ierobežotai valsts pārvaldei. Tā sludināja arī ideju, kurai gan ne vienmēr sekoja darbi, ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi un tiem ir tiesības uz dzīvību, brīvību un laimes meklējumiem – kā tas noteikts mūsu Neatkarības deklarācijā.

Amerikas Savienoto valstu lielākais spēks ir tās ticībā, ka cilvēki visā pasaulē ir tiesīgi baudīt tās pašas tiesības un pašnoteikšanās brīvības. Pēc trīs nedēļām – 23. jūlijā šo pārliecību vēlreiz apliecinās Samnera Velsa deklarācijas astoņdesmitā gadadiena. Šajā dienā 1940. gadā ASV Valsts sekretāra vietas izpildītājs Samners Velss nosodīja Baltijas valstu padomju okupāciju un pauda Amerikas līdzjūtību un atbalstu Baltijas valstu tautām. Velsa deklarācija lika pamatu ASV Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politikai un mūsu valstu divpusējām partnerattiecībām. Šodien mēs esam sapulcējušies ielā, kura nes Samnera Velsa vārdu.

Kopš Velsa deklarācijas pieņemšanas 1940. gadā, Amerikas Savienoto valstu un Latviju vienojošās saites ir izturējušas laiku un kļuvušas spēcīgākas, pat tad, kad Latvija cieta no nežēlīgajām nacistu un padomju okupācijām. Kad Latvija atguva pilnīgu neatkarību no Padomju Savienības, mēs turpinājām būt blakām mūsu latviešu draugiem un viņi – mums. Mēs esam bijuši vienoti, atbalstot demokrātiju un vispārējās cilvēktiesības. Mūsu karavīri ir kopā dienējuši daudzviet pasaulē un cīnījušies plecu pie pleca; mūsu uzņēmumi ir uzsākuši darbu un attīstījušies abās valstīs un mūsu ģimenes saites joprojām ir tuvas un ciešas.

Svinot tādas īpašās gadskārtas kā Velsa deklarācija, mēs 2020. gadā sastopamies ar jauniem izaicinājumiem. Kurš gan būtu paredzējis, ka sešu mēnešu laikā vīruss apgriezīs pasauli ar kājām gaisā? Šī globālā epidēmija ir mainījusi to, kā mēs dzīvojam, strādājam un satiekamies. Tas ir izpostījis dzīves un tautsaimniecības.

Taču epidēmija ir izgaismojusi arī mūsu labākās īpašības. Neraugoties uz nepilnībām vai politiski motivētām reakcijām, pasaule stājas pretī epidēmijai ar izturību, apņēmību un sadarbību. Mēs no jauna esam novērtējuši mūsu ārkārtas dienestus, mediķus un medicīnas pakalpojumu sniedzējus un esam viņiem parādā milzu pateicību. Līdz vakcīnas izstrādei mums jāturpina būt modriem, līdzjūtīgiem un jāpieņem zinātniski pamatoti lēmumi.

Parasti vēstnieku neatkarības dienas svinību uzrunās nemēdz pieminēt notikumus Amerikas Savienotajās valstīs. Tomēr tur joprojām notiekošie protesti ir jāpiemin un jāņem vērā. Šī gada decembrī apritēs sešdesmit pieci gadi kopš Rozas Parkas apcietināšanas Montgomerijā, Alabamas pavalstī par apsēšanos sēdvietā autobusa priekšpusē, kas palīdzēja uzšķilties civiltiesību protestiem un pārmaiņām. Šodien amerikāņi atkal pieprasa līdztiesību un atzīt, ka melnādaino dzīvībām ir vērtība.

Mēs visi ceram, ka protesti ASV un citviet pasaulē iedvesmos reālu rīcību pret rasismu, netaisnību un jebko, kas iedala cilvēkus “savējos” un “svešos”. Mums jāliek kopā mūsu labākās īpašības, lai padarītu mūsu kopienas, valstis un pasauli labākas.

Svinot ASV Neatkarības dienu, amerikāņi atskatās kā uz saviem nozīmīgākajaiem sasniegumiem (un es ticu, ka Amerikas Savienotās valstis ir iespaidīgs dzinējspēks labajam pasaulē), tā arī lietām, kam vēl nepieciešams risinājums. Amerikāņi turpina tiekties uz labāku savienību. “Dzīvība, brīvība un tieksme pēc laimes” ir modelis, ko vēlamies paši sev un pārējai pasaulei. Tas ir ASV stūrakmens un tas, uz ko tā tiecas.

Man ir milzīgs lepnums kalpot kā ASV vēstniekam Latvijā. Esmu lepns turpināt Samnera Velsa tradīciju un mūsu abu valstu draudzību un partnerattiecības. Esmu lepns strādāt un dzīvot valstī, kura pārvarējusi tik daudzas grūtības – no brīvības cīņām līdz okupācijām un pat globālas epidēmijas. Stājoties pretī šodienas izaicinājumiem, darīsim to kopā, vienoti kā draugi un partneri.

Paldies.